Tehnoloģijas slinkuma avots?


Ik pa laikam esmu dzirdējis viedokļus, ka tehnoloģijas mūs padara slinkākus, es šim apgalvojumam nevaru nekādi piekrist un tāpēc izklāstīšu tagad savu viedokli par to.

Es ar tehnoloģijām ņemos jau vairākus gadus, sāku jau aizrauties ar elektroiekārtām jau no pašas bērnības. Nekad neesmu gribējis būt inženieris vai programmētais(nu šogad tikai drusciņ), bet tomēr vienmēr patika rakņāties pa elektroiekārtu uzstādījumiem, lasīt instrukcijas utt. Un beigu beigās sāku rakstīt blogu. Man kaut kā sākum skolā jau parādījās vairāk interese pret mobilām tehnoloģijām - mobiliem telefoniem un bezvadu savienojumiem. Tad teiksim bija tas bums, kad pamatskolā apmainījāmies ar bildēm un video caur infrasarkano portu, bet beigās caur Bluetooth. Vidusskolā jau rakstīju ZPD(zinātnisko pētniecisko darbu) par bezvada savienojumiem ar paviršu pieeju, jo man viss bija skaidrs tāpat. Tā nu paralēli tam GPRS, nomainīja EDGE, tad 3G un jau mums ir LTE/4G.

Tehnoloģijas manu dzīvi spēj padarīt dinamiskāku, lai gan no vienas puses liekas, ka es 24/7 esmu online - patiesībā tā nav, jo no 00:05-08:00 mani vispār neviens nevar sazvanīt(neskaitot māti un tēvu), pārējie ienākoši zvani tiek bloķēti no iPhone puses. Bet tomēr, kur rodas tā dinamika? Tur, ka pateicoties tehnoloģijām it īpaši mobilajām, es varu savu darbu veikt attālināti. Tas ir man nav jāsēž birojā, bet varu būt piemēram Positivusā pļavā ar MacBook Pro klēpī un iPhonu kabatā ar LMT LTE(starp citu, paldies par lieliskiem sakariem Salacgrīvā, nepievīlāt) un risināt krīzes situāciju darbā.

Vai arī cits piemērs, es varu ar saviem vecākiem sazināties, kad viņi ir komandējumā izmantojot video zvanu vai kādu citu internet zvanīšanas iespēju(Viber, Skype, FaceTime Audio), lai samazināt vai pat izvairītos pilnībā no viesabonēšanas izmaksām. Iedomājāties, ka vispār mobilais telefons ir mainījis mūsu dzīvi? Lai gan pat šodien var atrast vietas, kur mobilie sakari mēdz klibot, bet tomēr mobilais telefons ir tik ļoti mūsu dzīvēs integrējies kā kad mums nav zonas un gribām kādu sazvanīt, tas brīdis pielīdzināms dabas katastrofai, jo tik ļoti esam pieraduši, ka dažu spiedienu(pieskārienu) attālumā mēs varam sazināties ar jebkuru cilvēku, gandrīz jebkurā pasaules malā un tas rada arī to dinamisko dzīvi, ka nav jāmeklē no kā un kur piezvanīt atliek izvilkt telefonu piezvanīt.

Kā biznesu izmainīja epasts - korporatīvā sarakste, dokumentu izsūtīšana uzreiz vairākiem cilvēkiem. Par internetu vispār nav jēga runāt - tas ir izmainījis mūsu dzīvi un joprojām to maina.

Bet tomēr tā kā man ieraksti bieži iesprūst melnrakstos, tad arī šoreiz ir vēl kas piebilstams, tam, ko es jau biju uzrakstījis pirms mēneša. Lai gan aizrakstot SMS otram cilvēkam var visu it kā uzrakstīt, tomēr ir simts reizes foršāk satikt cilvēku un vienkārši pavadīt ar viņu vienas stundas vietā sešas runājot par visu to ko varbūt varēji vienkārši uzrakstīt desmit rindās, sešdesmit vārdos.

3 komentāri:

  1. Lielisks raksts.
    Savā ziņā gan varētu teikt, ka zinu pāris cilvēkus, kas šķiet no tehnoloģijām gaida par daudz. Pareizāk sakot, sāk atsevišķas lietas uztvert pašsaprotami un tad sūdzas par problēmām, ka kaut kas nestrādā. Bet nu, tas mazliet cits stāsts.

    AtbildētDzēst
  2. Tikai viens komentārs :) http://robbell.podbean.com/e/episode-23-the-cellular-exodus/

    AtbildētDzēst